Neizdevās savienoties ar Twitter. Mēģini vēlreiz!

Ilmārs Šlāpins

Pēteris Ķimelis "Tēvi ’88" 2019


Pēteris Ķimelis
Tēvi ’88, 2019

Kas noticis astoņdesmit astotajā, lai paliek astoņdesmit astotajā. Vai mums ir svarīgi, kas ir mūsu tēvs? Ko mēs gaidām no tā, ka uzzināsim tēva vārdu? Vai mums var būt divi tēvi? Vai mēs esam līdzīgi saviem tēviem? Vai varbūt tēvs ir tikai sociāls konstrukts, ko mūsu apziņā iepotējušas monoteistiskās reliģijas, patriarhālā zemkopība un mantojuma tiesības? Vai tu esi pārliecināts, ka tavs tēvs ir tavs īstais tēvs? Pētera Ķimeļa pilnmetrāžas dokumentālā filma rāda mums dīvainu pasauli, kurā šādiem jautājumiem ir pamats tikt uzdotiem. Dīvainību šajā filmā ir daudz, tā ir garlaikojoša un aizraujoša, tēli ir tik reālistiski, ka šķiet izdomāti, kadrējums ir tik jocīgs, ka brīžiem kļūst perfekts. Tā ir filma, kas jau pirmizrādes dienā kļuvusi par kinematogrāfisku retumu un pretendē uz kulta statusu. To redzējis retais, bet vēl mazāk ir to, kas filmu sapratuši.

Raksts no Decembris 2019 žurnāla