Neizdevās savienoties ar Twitter. Mēģini vēlreiz!

Mārcis Ošiņš

Jorgs Lantims "Acu zobs" 2009

Jorgs Lantims

Acu zobs, 2009

Κυνόδοντας, Γιώργος Λάνθιμος


Daudzas Jorga Lantima filmas ļauj paviesoties klaustrofobiskas šaurības apstākļos, kur no estētiski tīras un viengabalainas fasādes pa visām spraugām lien ārā kaut kas atbaidošs, un “Acu zobs” šai ziņā nav izņēmums. Gandrīz visa filmas darbība norisinās stingri izolētā savrupmājā, bet tajā mītošajai ģimenei tā ir visa pasaule. Tajā dzīvo tēvs un māte ar trim puslīdz pieaugušiem bērniem, kam vecāki lieguši kaut reizi spert soli ārpus nožogotās teritorijas. Nevienam no filmas galvenajiem varoņiem nav piešķirts vārds, bet nebūtu pārsteigums, ja viņi paši nezinātu, ka tādam jābūt: tirāniskais bērnu tēvs savas atvases audzinājis vietām improvizētā, tomēr kopumā pārdomātā dezinformācijas, kontroles un disciplīnas sistēmā, kur viņiem aiztaupīta ne vien saskarsme ar ārpasauli (tur ir bīstami, apkārt klīst plēsīgi kaķi, kas ēd cilvēkus), bet arī jebkādas zināšanas, kas ļautu izdzīvot ārpus tēva uzkonstruētā mikrokosma (bērniem gan skaidrots, ka mājas atstāt varēs tad, kad viņiem izkritīs kāds no acu zobiem). Apbrīnojamā kārtā pat šādos apstākļos pamanās attīstīties vesela rinda notikumu, un tam visam pa vidu Lantims atrod vietu arī absurdiem jokiem, nežēlīgām provokācijām un pat nopietniem novērojumiem par cilvēka vietu dzīvnieku pasaulē un izplūdušo robežu starp patīkami pazīstamo un neērti svešo.

Raksts no Aprīlis 2020 žurnāla