Neizdevās savienoties ar Twitter. Mēģini vēlreiz!

Dāvis Sīmanis

Hulio Medems "Govis" 1992


Hulio Medems

Govis, 1992

Vacas, Julio Medem


Šajā filmā govis ar lielajām, tukšajām acīm ir tikai novērotājas, turpretī cirvis – pavisam reāls instruments: ar tā palīdzību filmas varoņi sacenšas platu koka bluķu pārciršanā (viens no viņiem pat iedzīvojas labā kapitālā, piedaloties starpnovadu sacensībās). Tikpat labi cirvis ir arī metafora Kapuleti un Monteki tipa attiecībām, kas valda divu karojošu Basku zemes zemnieku dzimtu starpā. Līdzīgi kā Šekspīra lugā, arī šeit ir aizliegtā mīlestība un asinsatriebība. Lai gan filma nav vienīgā, kurā Medems cenšas atminēt, kas tad ir spītīgā un separātiskā basku mentalitāte, iespējams, tieši šeit viņš nonāk vistuvāk atbildei. Filmā ir gan dabas klātbūtne, gan māņticība un lauku dzīves skarbums, gan lielais melnais caurums, kas ir basku pašu mirstība. Bet aiz filmas stāsta rēgojas 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma Spānijas politiskā vēsture trijās paaudzēs – protams, neiztrūkstot monarhijas atjaunošanai un frankisma slepkavnieciskumam pilsoņu karā. Filmā vēdī pēc Markesa: tā ir maģiska, reāla, drūma un smieklīga vienlaikus.

Raksts no Maijs 2021 žurnāla