Neizdevās savienoties ar Twitter. Mēģini vēlreiz!

Dāvis Sīmanis

Eldars Šengelaja "Neparastā izstāde" 1968


Eldars Šengelaja
Neparastā izstāde, 1968
არაჩვეულებრივიგამოფენა, ელდარშენგელაია

Šengelajas komēdija sader ar tiem, kuri dzīvo to pirmskrīzes dzīvi, kad “lielās cerības” jau ir aiz muguras, bet vēl nav īsti uznācis nogurums dzīvot. Kad provinces pilsētas tēlnieks Aguli atgriežas no kara, viņam ir skaidrs, kā īstenot savu mākslinieka ieceri. Mājās viņu gaida meistara dāvināts marmora bluķis, no kura jātop kaut kam ievērojamam, vismaz Prāksitela Hermejam. Diemžēl tēlnieka radošos nodomus drīz vien apdzēš citi darbi, kapa pieminekļi, kuru pasūtījumus izgādājis uzjautrinošais un tirāniskais tēvs, izbijušais cara armijas ģenerālis. Šis darbs tēlniekam ļauj materiāli daudzmaz nodrošināt piecu bērnu ģimeni, ko mākslinieks sarūpējis kopā ar vietējo milicijas darbinieci Glašu. Lai gan Aguli vēl tic, ka izrāviens ir tepat priekšā, veikums ir tikai “neparasta izstāde” – iereibusi nakts pastaiga ar sievu kapos, kur iepazīstina viņu ar daudzajām paša veidotajām pēcnāves bistēm. Filmā gruzīnu dzīvesveids ar draugiem, vīnu, jokiem un nebeidzamām sarunām satiekas ar nepārvaramu smeldzi. Bet tā nav tā smeldze, kāda piemīt Joseliani “Reiz dzīvoja dziedātājstrazds”, kurā jauns cilvēks steidz dzīvot, neatrodot laiku savas dzīves dižā muzikālā opusa pabeigšanai. Šoreiz tas ir par autoru, kurš attapies bezspēcīgs laika un apstākļu priekšā. Tam seko tikai domas par kosmosu un nāvi.

Raksts no Septembris 2019 žurnāla