Neizdevās savienoties ar Twitter. Mēģini vēlreiz!

Daniela Zacmane

Aleksandrs Hamids "Kaķa privātā dzīve" 1944

Aleksandrs Hamids

Kaķa privātā dzīve, 1944

The Private Life of a Cat, Alexander Hammid


Universālā mūsdienu apsēstība ar kaķu video, rādās, ir ielikta pašos kinematogrāfa pamatos. Kaķa un kino savienība tika nodibināta jau tālajā 1903.gadā, kad britu kino pionieris Dž.A.Smits uzņēma pāris sekunžu filmiņu “Slimais kaķēns”. Kaķēns, kuru meitene baro ar pienu, tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem tuvplāniem kino vēsturē. Kaķiem gadu pēc abu šedevra, īsfilmas “Pēcpusdienas tīkli” (1943), pievēršas amerikāņu (abi dzimuši citur) avangarda mākslinieku pāris Aleksandrs Hamids un Maja Derena (filmas titros viņa netiek minēta). Skatītājam ir iespēja kļūt par lieciniekiem kaķenes un runča attiecībām, nedaudz vēlāk mazuļu dzimšanai, arī viņu attīstībai – pirmajiem soļiem, kā viņi lok pienu, guļ, spēlējas. Varētu padomāt, ka filma ir alegorija par ģimenes dzīvi vai varbūt par klišejiskām sieviešu (viņa pārsvarā rosās) un vīriešu (runcis lielākoties vēro) lomām. Bet varbūt filma ir kameras spēju manifestācija: brīžiem tā visu vēro no malas, bet pēc mirkļa liek mums uz notiekošo skatīties subjektīvi, dzīvnieka acīm. Visvairāk gan gribas domāt, ka pārdesmit minūtes garā filma ir vienkārši atgādinājums, cik brīnišķīgs principā ir kaķis un pie reizes arī kino.