Neizdevās savienoties ar Twitter. Mēģini vēlreiz!

Ilmārs Šlāpins

Krišjānis Zeļģis "Pieaugušie"


Krišjānis Zeļģis

Pieaugušie

Rīga: Valters Dakša, 2021


Dzejoļu krājuma nosaukumā nolasāma postmoderna ironija, kas pasaka priekšā: šie pieaugušie ļautiņi patiesībā uzvedas kā mazi bērni un līksmi aušojas, izdodot grāmatu, kas ir replika pirms sešiem gadiem iznākušajam Kārļa Vērdiņa dzejoļu krājumam ar tādu pašu nosaukumu. Tāds pats izmērs, tāds pats dizains, tikai fotogrāfija uz vāka ir krāsaina un tajā atrodams maziņš Krišjānis, nevis Kārlis. Un iekšā ir tādi paši dzejoļi, tikai pilnīgi savādāki. Ironizējot arī par Vērdiņa vēlāko aiziešanu konceptuālās dzejas virzienā, Zeļģis pārraksta katru dzejoli no jauna, izmantojot katram pielāgotu kādu citu konceptuālās dzejas paņēmienu. Liriskais dzejolis “Rudzupuķes” tajā lasāms, izmantojot QR kodu skeneri, dzejolis “Labvakar, mūsu mazo draudziņ” pārstāstīts citiem vārdiem, “Finiša taisne” pārtulkota binārā ciparu formā, dzejoļa “Kartupeļi” vietā ir dažādu kartupeļu šķirņu uzskaitījums, daži dzejoļi aizvietoti ar instrukcijām to sarakstīšanai vai e-pasta saraksti ar redakciju par dzejoļu publikācijām. Aizraujošs piedzīvojums un ceļojums Zeļģa un Vērdiņa zemapziņas gaišākajos slāņos uzmanīgam lasītājam ir garantēts. Vēlams turēt pa rokai abus izdevumus un ik pa laikam salīdzināt – vai tajos neparādās jaunas nesakritības un sakritības.

Raksts no Janvāris 2022 žurnāla