Neizdevās savienoties ar Twitter. Mēģini vēlreiz!

Ilmārs Šlāpins

Shortparis "Так закалялась сталь"


Shortparis
Так закалялась сталь
2019, Universal

Nikolaja Ostrovska romāns “Kā rūdījās tērauds” tika izdots pagājušā gadsimta 30. gados un kļuva par populārāko padomju literatūras sacerējumu, kopējā tirāža dažādās valodās bija gandrīz 54 miljoni. Tas stāstīja par Pirmā pasaules kara dalībnieka ievainojumu un izveseļošanos, parādot jaunās sociālās iekārtas supervaroņa tapšanu. 1988. gadā, apspēlējot komunistiskā mīta klišejas, anarhistiskā pankroka grupas Гражданская оборона līderis Jegors Ļetovs ierakstīja albumu “Tā rūdījās tērauds”, kurā sarkastiski aplūkoja situāciju, kad, viņaprāt, “perestroikas” gaita kļuvusi lēnāka un staļinisma vēdas atgriežas. Trīsdesmit gadus vēlāk grupa Shortparis, kuru popmūzikas apskatnieks Artemijs Troickis nodēvējis par svarīgāko šībrīža krievu mūzikas notikumu, ierakstīja albumu ar tādu pašu nosaukumu, vienlaikus atsaucoties gan uz Ostrovska oficiozo kulta romānu, gan uz anarhistisko Ļetova izlēcienu. Atsvešinātība un eksistenciāls vēsums jūtams jau dziesmu nosaukumos: “Nemīlestība”, “Salauza”, “Kauns”, “Bail”, “Atbildi par vārdiem”, “Nažuvīrs”, “Dzīvību par caru”, “Tā rūdījās tērauds”, “Ir kļuvis tikai sliktāk”. Sarkasms joprojām jūtams, taču Shortparis attieksme, kas liek meklēt līdzību ar Laibach un Rammstein, savā intonācijā rada jaunu sajūtu: viss ir slikti, cilvēks savā būtībā ir slikts, nekas, ko mēs redzam apkārt, nevar labot šo situāciju.

Raksts no Decembris 2019 žurnāla