Neizdevās savienoties ar Twitter. Mēģini vēlreiz!

Ilmārs Šlāpins

Laurie Anderson, Tenzin Choegyal, Jesse Paris Smith "Songs from the Bardo"


Laurie Anderson, Tenzin Choegyal, Jesse Paris Smith
Songs from the Bardo
2019, Smithsonian Folkways Recordings

Tibetiešu dziedātājs un mūziķis Tenzins Čogjals par Tibetiešu mirušo grāmatu jeb “Bardo Thodol” pirmoreiz uzzināja pirms 15 gadiem, kad aizbrauca uz sievasbrāļa bērēm. Tur pie mirušā radinieka līķa tika lasīti seni teksti, kuru mērķis un funkcija bija palīdzēt aizgājēja apziņas elementiem atrast ceļu un nesamulst no piepeši izmainītās realitātes. Lieta tāda, ka Tibetas budisma priekšstatos tas, ko mēs citkārt dēvējam par cilvēka dvēseli (bet nekādas dvēseles nav, to budisti zina kā divreiz divi), pēc nāves saskaras ar briesmām un šausmām, dziļām skumjām un sāpēm, apmulst, apmaldās un visu savu iepriekšējā dzīvē gūto pieķeršanos rezultātā iekrīt atkalpiedzimšanas ritenī. Bet ar iepriekšēju sagatavošanos un palīdzīgu ceļvedi no šī slazda var izvairīties, nomirt mierīgi un pa īstam. “Atbrīvošanās ar klausīšanās palīdzību starpstāvokļa laikā” – tā precīzāk tulkojams šīs grāmatas nosaukums tibetiešu valodā, to esot sarakstījis Padmasambhava mūsu ēras 8. vai 9. gadsimtā, tekstu noslēpis, bet to no jauna atklājis Karmalingpa piecus gadsimtus vēlāk. No tā laika šī grāmata ir viena no nekanoniskajām, taču cienījamākajām tibetiešu rokasgrāmatām, kas atšķirībā no daudziem citiem teorētiskiem traktātiem ir praktiski pielietojama. 1927. gadā to iztulkoja Oksfordas profesors Volters Evanss-Ventss un pēc līdzības ar Ēģiptes mirušo grāmatu nosauca par Tibetiešu mirušo grāmatu. Tad par šo tekstu ieinteresējās Karls Gustavs Jungs, Timotijs Līrijs un daudzi citi rietumnieki, arī Lorija Andersone, kas sāka studēt budismu kopā ar savu vīru Lū Rīdu. Pēc viņa nāves Andersone jau radīja vienu darbu, kas atklāti runā par nāvi, – tā bija filma “Suņa sirds” un to pavadošais skaņu celiņš. Nu viņa ir ierunājusi ceļvedi pēcnāves pasaulē, Tenzins Čogjals tajā dzied vairākus sakrālus tekstus, bet trešais dalībnieks šajā albumā ir Patijas Smitas meita Džesija Parisa, kas spēlē dažādus mūzikas instrumentus. Lielisks albums, kuru “es vēlētos dzirdēt savās bērēs”.

Raksts no Novembris 2019 žurnāla