Neizdevās savienoties ar Twitter. Mēģini vēlreiz!

Klerenss Brauns "Miesa un nelabais", 1926
RL skatās

Daniela Zacmane

Klerenss Brauns "Miesa un nelabais", 1926

Klerenss Brauns
Miesa un nelabais, 1926

Flesh and the Devil, Clarence Brown
 

Vīriešu draudzība kinematogrāfā ir viena no spēcīgākajām tēmām, nemaz nerunājot par mīlas trīsstūri, kas bieži vien arī ir lielākais tās pārbaudījums. Mēmais kino dod vārdu izteiksmīgiem žestiem: pirmās balles vakarā viņa ieliek cigareti savās lūpās, pēc tam – viņējās; vēl pēc trim gadiem viņa vainīgi stieps viņam pretī rokas, bet viņš savējās iebāzīs kabatās. Filmas dabas ainavas ir kā no vācu romantiķu gleznām: cilvēka stāvs no mugurpuses, blakus kāds vientuļš koks, tālumā sala. Uz tās kādā bērnības vasarā impulsīvais Leo un ieturētais Ulrihs devuši viens otram draudzības zvērestu; uz tās dziļā sniegā arī notiks pēdējais duelis. Viens no varoņiem, vecais mācītājs, liek domāt par filmas visai primitīvo morāli: kaislība ir sieviešu dzimtes, racionalitāte – vīriešu, un draudzība drīzāk arī, taču pati filma dīvainā un skaistā veidā šādu pieņēmumu padara domas vērtu. Varat iedomāties, cik stiprai jābūt vīriešu draudzībai, lai tā būtu vēl stiprāka par Grētu Garbo.