Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Sigits Paruļskis
Tumsa un partneri
No lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere
Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2021
“Intriģējošas mīlas un nāves, erotiskas kaislības un slepkavošanas kaislības peripetijas,” kā sacīts uz 4. vāka, ir labs formulējums tam, kas neizraisa vēlēšanos lasīt, un tam, kas man vispār šķiet lietuviešu literatūrā sastopamais pārliekais sakāpinājums, lai neteiktu – banalitāte. Varbūt rakstnieki tiešām domā, ka citādi netiks sadzirdēti. Taču ir citi iemesli Paruļska grāmatas lasīšanai. Lai vai kā, tomēr ir daudz labāk bakstīt pūzni nekā izlikties, ka lapsenes tur vairs nedzīvo un nekad nav dzīvojušas. Lai mūsu pūzni izbaksta ar leišu koku. Bet interesantākais varbūt bija “neiesaistīta” vērotāja un fotogrāfa absurdā pozīcija, kas izsaka par holokaustu un šodienu daudz vairāk nekā visas šausminošās galvu griešanas un līķu apgānīšanas ainas. Otrs svarīgs iemesls lasīšanai ir labs tulkojums, ko vēl nostiprina atbildīgs redaktora darbs, un katrs šāds gadījums mazina haosu un paniku galvā un sabiedrībā. Un, treškārt, Baltijas Asamblejas balvai ir jēga, ja apbalvotie darbi tiek publicēti pārējās valstīs, un ir prieks, ka tas tā notiek.