|
Valodas jumtiņi
http://ilovetypography.com/2009/01/24/on-diacritics/
Tas nekas, ka latviešu valodā valda vienprātīga un salīdzinoši pavisam nesena skaidrība par diakritisko zīmju – garumzīmju, mīkstinājuma zīmju, – izcelsmi. Ikvienam latvietim taču ir zināms, ka šie ārzemniekus mūždien mulsinošie, taču latviskai vārdu rakstībai un nacionālajai pašapziņai tik būtiskie simboli ir patapināti no krietnā kareivja Šveika dzimtās valodas. Var jau būt, ka čehi domā citādi, taču diemžēl arī viņi nav visu šo svītriņu un jumtiņu izgudrotāji, un šajā interneta vietnē publicēts raksts sniedz aizraujošu ieskatu šo rakstu valodas elementu izcelsmes vēsturē. Skaidrs, ka lappuse nav veltīta tikai diakritisko zīmju jautājumiem, bet, kā jau noprotams no tās nosaukuma, – burtu jeb tipogrāfijas mākslai vispār. Pirms trim gadiem lappusi sācis veidot Japānā dzīvojošs britu grafiskais dizaineris un rakstnieks, par kura apsēstību kļuvusi dažādu burtu veidu izpēte. Burtu varā viņš esot nonācis jau agrā bērnībā, brīdī, kad skolotāja sākusi ierādīt burtu rakstīšanu un viņš atklājis, ka viņas mācītais krietni vien atšķiras no burtiem, kas iespiesti grāmatās.
Visi valodas zauri
www.tezaurs.lv/llvv/
Vārds “tēzaurs” tā mūsdienu nozīmē ir aizgūts no 16. gadsimta latīņu valodas, kur tas bija pārņemts no sengrieķu valodas. Par thesauros dēvēja kaut kādu iemeslu dēļ svarīgu vai īpaši vērtīgu priekšmetu kolekcijas, un tikai vēlāk šādi sāka dēvēt grāmatas, kuru veidotāji bija centušies apkopot un pēc nozīmēm sakārtot visus kādā valodā sastopamos vārdus. Fakts, ka latviešu valodai šādas grāmatas vēl arvien nav, ļauj izdarīt secinājumus par svarīgumu vai vērtību, kādu latvieši saskata savā valodā. Lai vai kā, Valsts pētījumu programmas “Letonika” paspārnē ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, sadarbojoties LU Matemātikas un informātikas institūtam un LU Latviešu valodas institūtam un par pamatu ņemot no 1972. līdz 1996. gadam apgādā “Zinātne” iznākušos “Latviešu literārās valodas vārdnīcas” zaļganos sējumus, ir sākts darbs pie krātuves, kurā kādudien, iespējams, beidzot būs atrodams ikviens latviešu valodas vārds.
Ar putniem
www.putni.lv/
Putnu novērošana ir savādu atkarību izraisošs vaļasprieks, kura izcelsme ir tik sena, ka diezin vai kādam pietiktu dūšas droši apgalvot, ka zina patiesos šīs aizraušanās motīvus. Atmetot versiju par dabas pētniecību, jo, būsim godīgi, jaunas sugas mūsu platuma grādos saskatīt varētu būt diezgan reta izprieca un tad jau drīzāk pastāv iespēja kļūt par kādas sugas izzušanas lieciniekiem, viena no pārliecinošākajām varētu būt versija, ka mūsdienu putnu vērošanas vaļaspriekam pamatus likuši auguri – specifiskas profesijas pārstāvji, kas senos laikos pelnīja iztiku ar nākotnes pareģošanu, savas prognozes pamatojot ar novērojumiem putnu uzvedībā. Līdz ar to putnu vērošanu var uzlūkot arī kā sava veida brīvi interpretējamu horoskopu vai vismaz laika apstākļu prognozi. Nav gan jābūt nekādam pareģim, lai prognozētu, ka putnu dziedāšanas sezonai šogad ir pienākušas beigas – pārošanās un ligzdošana ir pabeigta, mazuļi paaugušies, un krāšņo čivināšanu un vītarošanu tagad varēs gaidīt tikai nākamgad. Bet baiso klusumu tikmēr var aizpildīt, paklausoties putnu balsu ierakstus šajā lappusē.
Zvaigžņotā debess uz galda
www.worldwidetelescope.org/
Pēc tam, kad mazajā plaukstdatorā ir sagājuši visu jūsu draugi, kolēģi un darāmie darbi, pēc tam, kad mašīnas vadības datorā ir sazīmēti visi izbraucamie un neizbraucamie pasaules ceļi un grāvmales, pēc tam, kad pāris terabaitu cietajos diskos zem galda ir lejupielādētas visas jūsu mīļākās un vienkārši kaut kur pamanītās un nekad mūžā nenoskatāmās filmas, pēc tam, kad jūsu neskaitāmajos mp3 pleijeros ir kārtu kārtām sagūlusi visa klausāmā un neklausāmā pēdējo 50 gadu populārā mūzika, ir atlicis tikai viens – dabūt kabatā vai uz galda visu zvaigžņoto debesi. Iedvesmojoties no Google Earth panākumiem, šī portāla veidotāji ir tikuši klāt pasaules labāko observatoriju fotoalbumiem un izveidojuši pilnīgāko datubāzi ar zvaigžņu, planētu un to pavadoņu portretiem pretskatā un profilā, tuvākā un tālākā griezumā, savienojot to visu ērti bakstāmā „pavelc un atlaid” sistēmā, gandarījot ikviena Herbertu Velsu vai brāļus Strugackus lasījuša puisēna bērnības sapņus un dodot iespēju ceļot trīsdimensiju un gaismas ātruma robežas neievērojoša kosmosa dzīlēs. Līdzīgi, kā tas bija ar Google Earth, izmantot šo datu bāzi iespējams ar lejuplādējamas programmas palīdzību, bet var to darīt arī ar tiešsaistes rīku. Ja ņem vērā, ka tā ir vēl tikai pati pirmā izmēģinājuma versija, šķiet, ka jau vistuvākās nākotnes iespējas pilnībā atcels nepieciešamību kaut kur lidot “reālajā dzīvē”, ja reiz to visu daudz iespaidīgāk un vieglāk būs iespējams izdarīt, neatejot no galda.
Sagatavoja Pauls Bankovskis un Ilmārs Šlāpins
|