rl sērfo

Karstie punkti

http://www.livingtongues.org/

Valodas mirst brīdī, kad tajās neviens vairs nerunā. Nāves iemesli mēdz būt dažādi – vai nu kādreizējiem lietotājiem valoda sāk šķist nepilnvērtīga, apkaunojoša, ikdienā traucējoša vai novecojusi, citkārt vienkārši nomirst pats pēdējais valodas pratējs. Līdz ar valodu tās nāves brīdī, – jo īpaši, ja runa ir par valodām, kurām nav izveidojusies rakstība, – nebūtībā aiziet viss, ko cilvēki šajā valodā spējuši nosaukt vārdā, raksturot un paturēt prātā. “Katrā valodā ir daļa no visas cilvēces kolektīvās vēstures,” raksta filologs Gregorijs Andersons, kurš vada Dzīvo valodu institūtu apdraudēto valodu saglabāšanai. Raizēm par daudzu nomaļās pasaules malās runātu valodu likteni 21. gadsimta sākumā ir krietni vien lielāks pamats nekā jebkad agrāk – ik pēc pāris nedēļām mirst vismaz viena valoda, un šāds valodu dažādības izzušanas ātrums līdz šim pasaulē vēl neesot pieredzēts. Gregorija Andersona un viņa kolēģa Deivida Harisona radītais Valodu karsto punktu projekts ir mēģinājums aptvert pasaules valodu dažādību, īpašu uzmanību veltot apdraudētākajām vai gandrīz izmirušajām mēlēm, kā arī tām, kas līdz šim ir vismazāk pētītas.

Gudrības mazumiņš

www.thesmartset.com

Vēl viens interneta žurnāls “par kultūru un idejām, mākslu un zinātni, pasaules un vietējiem notikumiem – par visu, sākot ar literatūru un beidzot ar iepirkšanos, par medicīnu un sportu, par filozofiju un ēdienu.” Kā raksta žurnāla izdevēji, izdevums tiek veidots cilvēkiem, kam patīk lasīt un patīk domāt par izlasīto. Lai nerastos aizdomas, ka šī ir žurnāla Rīgas Laiks elektroniskās versijas bezkaunīga reklāma, jāpaskaidro, ka šī interneta žurnāla vēsture savā ziņā sākusies 1900. gadā Amerikā, kad iznāca pirmais “gudrības žurnāla” The Smart Set numurs. Žurnāls drukātā veidā turpināja iznākt līdz 1930. gadam, tajā savas rakstniecības gaitas sāka daudzi jauni un vēlāk plaši pazīstami amerikāņu autori, piemēram, Dešils Hamets un Sinklers Lūiss. Savu pirmo stāstu žurnālā publicēja Frānsiss Skots Ficdžeralds. 2007. gadā Filadelfijas Dreksela universitātes paspārnē dzimušajam interneta žurnālam ar 20. gadsimta sākuma drukāto izdevumu gan drīzāk ir iztēlota saistība. Tā noformējumā izmantoti elementi no vecā The Smart Set, lielā mērā radniecīgi ir arī abu izdevumu veidotāju mērķi un ideāli, turklāt pie autoriem vēl arvien minēts Ouena Haterasa vārds – ar šādu pseidonīmu mēdza parakstīties vecā žurnāla redaktori, tomēr būtībā The Smart Set interneta versiju varētu salīdzināt ar entuziastu izveidotu, bet ar oriģinālu nesaistītu žurnāla Atpūta elektronisko izdevumu, ja vien tāds pastāvētu. Lai gan iznākums nebūt nav peļams.

Pazīsti savu mēmu

www.knowyourmeme.com

Lappuses pastāvīgie “interneta pētnieki” Džeimijs Dabss, Kernijata Čīzs un Elspeta Džeina kopš 2007. gada nodarbojas ar “zinātnisma” (iespējams, tā varētu tulkot apzīmējumu scietismic) pētījumiem par internetā cirkulējošām tēmām, idejām un dīvainām aizrautībām (nu, piemēram, tādām parādībām kā “Lolkaķi” vai apsēstība ar lāčiem, kas saka “Preved!”). Angļu zinātnieks, ateists un evolūcijas teorijas propagandists Ričards Dokinss 1976. gadā iznākušajā grāmatā “Savtīgais gēns” pirmoreiz lietoja vārdu “mēms”, jo bija vēlējies atrast vienzilbes vārdu, kas skanētu līdzīgi vārdam “gēns”. Viņš rakstīja, ka evolūcijas un dabiskās atlases pamatā ir ne tik daudz gēnos ietvertā un tālāk nodotā informācija, bet gan tas, ka gēni darbojas kā pašreplicējoši informācijas tālāknodošanas elementi. Mēmu jēdzienu viņš ieviesa, lai raksturotu, viņaprāt, pēc līdzīgiem principiem notiekošu informācijas jeb ideju tālāknodošanas mehānismu kultūras vēsturē, proti – ir idejas, kas “mirst” jau neilgi pēc dzimšanas, bet ir tādas, kas “izdzīvo” un izplatās vēl ātrāk nekā lipīgas slimības. Kaut gan Dokinsa mēmu koncepcija ir visai apšaubāma, šis jēdziens kļuvis par plaši lietotu metaforu, apzīmējot “lipīgas” idejas. Lappuses veidotāju piekoptā “zinātne” atgādina koferīti ar dubulto dibenu – viņi izliekas, ka pēta internetā cirkulējošus mēmus, bet patiesībā paši droši vien lolo cerību kļūt par memētisku sensāciju.

Bītlografomānija

www.mikemake.com/#72772/Charting-the-Beatles

Grafiskā dizaina brīvmākslinieks Maikls Dīls, šķiet, vēlējies pierādīt, ka pasniegt informāciju grafiku un tabulu veidā nebūt nav garlaicīgākā un estētiski kaitinošākā nodarbe pasaulē. Savā jaunajā projektā viņš vizuāli uzskatāmās un glītās shēmās ir pārlicis faktus, kas saistīti ar “Liverpūles četrinieka” radošo darbību – krāsaini zobratiņi parāda, kā atšķiras dažādu tonalitāšu akordu izmantošana bītlu dziesmās, sarežģīts tīklojums atklāj dziesmu tekstu savstarpējo atsauču un citātu pastāvēšanu, bet divās izvērstās diagrammās redzams bītlu darba grafiks leģendārajā desmitgadē, kad ierakstīti visi albumi, uzņemtas filmas, spēlēti koncerti un darītas citas neprātīgas lietas. Šī lapa noderēs tiem, kam vieglāk uztvert informāciju vizuālā veidā, kā arī visiem, kam pietrūkst ideju nākamajai PowerPoint prezentācijai.

Sagatavoja Pauls Bankovskis un Ilmārs Šlāpins